Просмотр отдельных изменений

'[[Файл:Wi-Fi Logo.png|170px|right]] '''Wi-Fi''' (dzimis Wireless Fidelity - «Bezvadu precizitate") - precu zime [[Wi-Fi Alliance]] bezvadu tikliem, pamatojoties uz standarta [[802,11 IEEE]]. Jebkura iekarta, kas atbilst standartam [[IEEE 802.11]], var parbaudit [[Wi-Fi Alliance]], un sanem atbilstosu sertifikatu un tiesibas uz precu zimi logo Wi-Fi. == Vesture == Wi-Fi tika izveidota [[1991]] [[NCR Corporation]] / [[AT & T]] (velak - [[Lucent Technologies]] un [[Agere sistemas]]), kas [[Nivegeyn]], [[Niderlande]]. Produkti, kas sakotneji paredzetas sistemas un skaidras naudas pakalpojumiem, tika ieviesti tirgu ar nosaukumu WaveLAN un nodrosina datu parraides atrumu no 1 lidz 2 Mbps. Raditajs Wi-Fi - Vic Hayes (''Vic Hayes'') bija komanda, kas piedalijas standartu izstrade, piemeram,[[IEEE 802.11b]] , [[IEEE 802.11a]] un [[IEEE 802.11g]]. 2003 Vic iznem no Agere Systems. Agere Systems nevareja konkuret lidztiesigi piedalities sarezgitos tirgus apstaklos, neskatoties uz to, ka tas razosana ir nisa letu Wi-Fi risinajumiem. 802.11abg all-in-one mikroshemojumu no Agere (ar kodeto nosaukumu: WARP), ko pardod slikti, un Agere Systems nolema iet ar Wi-Fi tirgu 2004 beigas. IEEE 802.11n standarts tika apstiprinats 11 Sep 2009. Sava prasibas pieteikuma lauj palielinat datu parraides atrums ir gandriz cetras reizes, salidzinot ar standarta iericem 802.11g (maksimalais atrums ir 54 Mbps), ja to izmanto 802.11n rezima ar citam iericem 802.11n. Teoretiski, 802.11n spej nodrosinat datu parraides atrumu lidz 600 Mbps/с<ref>[http://www.3dnews.ru/news/802_11n_wi_fi_otveti_na_5_bolshih_voprosov/ 802.11n Wi-Fi: atbildes uz 5 lieliem jautajumiem]</ref> . ==Darba princips== Parasti shema Wi-Fi tikls satur vismaz vienu [[ Bezvadu piekluves punkts vismaz viena klienta]]. Tapat ir [[Tehnologija divus klientiem|]], tapat iespejama pieslegsana ka no punkta uz punktu (Ad-hoc), kad piekluves punkts nav izmantots, un klienti savienot, izmantojot tikla "tiesi". Piekluves punktu nosuta tikla identifikatora ([[SSID]]), ipasu signalizacijas paketes ar atrumu 0,1 Mbit / s ir 100 ms. Tapec, 0.1 Mbps - zemakais datu parraides atrums Wi-Fi. Zinot [[SSID]] tikla, klients var noteikt, vai ir iespejams izveidot savienojumu ar so piekluves punktu. Ieejot zonas darbibas divi piekluves punkti ar vienadiem [[SSID]] sanemejs var izveleties vienu no tam, pamatojoties uz datiem par apjomu signalu. Wi-Fi standarts nodrosina klientam pilnigu brivibu, izveloties kriterijus, lai pievienotos. Sikaks darbibas princips ir aprakstits oficiala teksta standarta. <ref> {{cite web | author = | last = | first = | authorlink = | coauthors = | datepublished = | url = http://standards.ieee.org/getieee802/download/802.11-2007.pdf | title = Get IEEE 802 | format = .pdf | work = | publisher = [http://www.standards.ieee.org standards.ieee.org] | accessdate = 2009-06-13 | accessyear = 2009 | lang = en | description = Saite uz lejupielades lapu pilns oficialais standarta teksts }} </ref>. Tomer standarts neattiecas uz visiem aspektiem ekas bezvadu lokalo tiklu, Wi-Fi. Tapec visiem razotajiem, accomplishes tas sava veida, piemerojot pieeju, ka vins uzskata vislabak ar vienu vai otru viedokli.Tapec ir nepieciesams [http://simplewireless.ru/blog/2011/02/wlan_infrastructure_overview/ klasifikacijas metodes, lai buvetu bezvadu LAN] Izdarot apvienosanu piekluves punktu vienota sistema var identificet: :Stand-alone piekluves punkts saukts ari par autonomu, decentralizeta, automatizeti<br /> :Piekluves punkti, kas darbojas datu apstradatajs turpmak teksta ari viegls, centralizeti<br /> :Beskontrollernye, kas nav autonomi ko kontrole bez kontrolieris Ar organizacijas un radio kanalu vadiba var noteikt bezvadu lokalo tiklu: :Ar statisko konfiguraciju radio kanalu<br /> :Ar dinamisko adaptivo pielagotu radio<br /> :No slanveida vai daudzpakapju struktura radio kanalu. ===WI-FI prieksrocibas=== [[Файл:Laptop on beach.jpg|thumb|200px|Bezvadu internets pludmale]] * Lauj izvietot tiklam bez [[kabela]], kas var samazinat izversanas izmaksas un / vai paplasinasanos. Vietas, kur, nevaretu [[kabeli]], piemeram, ara vai ekas ar vesturisku vertibu, var kalpot bezvadu tiklos. * Lauj pieklut mobilas ierices.<br /> * Wi-Fi ierices plasi izplatiti tirgu. Garantetas to iekartu savietojamiba, jo obligato sertifikaciju iekartas ar logo Wi-Fi.<br /> * Starojums Wi-Fi iericem, parsutot datus, uz divam kartam (100 reizes) mazaki par mobilo talruni. ===WI-FI trukumi=== * Biezums un ekspluatacijas ierobezojumi dazadas valstis atskiras. Daudzas Eiropas valstis ir atlauts divi papildu kanali, kas ir aizliegtas [[ASV]] [[Japana]] ir vel viens kanals augspuse diapazona, un citas valstis, piemeram, [[Spanija]], aizliegt izmantot zemas frekvences kanaliem. Turklat dazi, piemeram, [[Krievijas]], [[Baltkrievijas]] un [[Italijas]] valstu, nepieciesama registracija visos tiklos Wi-Fi, darba ara, vai pieprasit registraciju Wi-Fi operatoru . :* Ka minets ieprieks -. Krievija, bezvadu piekluves punktu un Wi-Fi adapteri ar EIRP, kas parsniedz 100 mW (20 dBm), saskana ar obligatu registraciju<br /> :* Popularakais standarts WEP sifresana var but saskelts salidzinosi viegli , pat ar pareizu konfiguraciju (saistita ar neveseligu stabilitati algoritms). Neskatoties uz to, ka jaunas ierices atbalsta specigakas datu sifresanu, WPA un WPA2, daudzi vecaki piekluves punktu neatbalsta to, un prasa nomainu. Pienemsanas standarta IEEE 802.11i (WPA2) 2004.gada junija, kas pieejamas drosakas shemu, kas ir pieejama jauna aprikojuma. Abas shemas ir nepieciesama speciga paroles, neka parasti pieskir lietotajiem. Daudzas organizacijas izmanto papildu sifresanu (piemeram, VPN), lai aizsargatu pret invaziju. <ref> {{cite web | author = Sakaru ministrija un Baltkrievijas Republikas informatizacija | last = | first = | authorlink = | coauthors = | datepublished = 22 июня 2009, 10:55 | url = http://www.mpt.gov.by/new/modules/newbb/viewtopic.php?topic_id=166&forum=1 | title = Registracija bezvadu sakaru kanalu Wi-Fi. | format = | work = | publisher = [http://www.mpt.gov.by www.mpt.gov.by] | accessdate = 2010-10-15 | accessyear = 2010 | lang = ru | description = Nododot Wi-Fi arpus ekas un buves ir jaapstiprina no Aizsardzibas Baltkrievijas Republikas ministrijas }} </ref>. ==Komerciala izmantosana Wi-Fi== Komercialo pakalpojumu pieejamiba, pamatojoties uz Wi-Fi internets ir pieejams vietas, piemeram, [[interneta kafejnicas]], [[lidostas]] un [[kafejnicas]] visa pasaule (parasti sis vietas sauc par Wi-Fi kafejnicas), bet to segums var uzskatit par punktiem, salidzinot ar mobilo sakaru tiklu: :* Ozona un OzoneParis [[Francija]]. [[2003.gada]] [[septembri]], ozona sakusi ieviest tiklu OzoneParis ar City of Lights. Galigais merkis - izveidot centralizetu tiklu Wi-Fi, pilniba attiecas uz [[Parizi]]. Pamatprincips ozona Pervasive tikla slepjas taja apstakli, ka tikls valsts limeni. :* WISE Technologies nodrosina komercialo piekluvi lidostam, universitates un neatkarigas kafejnicas Amerikas Savienotajas Valstis. :* T-Mobile nodrosina karstajiem punktiem, lai ar Starbucks [[ASV]] un [[Lielbritanija]] tikla, ka ari vairak neka 7500 karstajiem Vacija. :* Klusa okeana Century Cyberworks nodrosina piekluvi Klusa okeana Kafejnicas [[Honkonga]]. :* Columbia Lauku Electric asociacijas megina izvietot 2,4 GHz Wi-Fi zona 9500 km ?, kas atrodas starp [[Walla Walla]] rajoni, un [[Kolumbijas]] [[Vasingtonas stata]] un [[Yumatilla]], [[Oregon]]. Citu lielako ASV tiklu saraksts ari ir ieklauti: Boingo, Wayport un iPass. :* Sify [[Indija]] interneta pakalpojumu sniedzeja, kas uzstaditas 120 piekluves punkti [[Bangalore]]: viesnicas, galerijas un valsts agenturam. :* Kaitinat ir liels tikls karstajiem atrodas visa [[Brazilija]]. Telefonica Speedy WiFi ir sakusi sniegt savus pakalpojumus jauna un augoso tiklu, kas izplatijas teritorija Sao Paulo valsts. :* BT Openzone pieder daudz karstajiem Apvienotaja Karaliste, stradajot [[McDonald's]], un ir viesabonesanas ligums ar T-Mobile UK un ReadyToSurf. Saviem klientiem ir pieejami ari karstajos punktos Cloud. :* Netstop nodrosina piekluvi Jaunzelandei. :* [[Igaunija]] ir maz uznemeju, kas ir lielakais no tiem Elion, paredz [["Statoil"]] degvielas uzpildes stacijas visa Igaunija, un iepirksanas centri. :* Uznemums [[VimpelCom]], nopirka [[Golden Telecom]], atbalsta lielakais pasaule Pilsetas Wi-Fi tiklu [[Maskava]]. Kanali pieklut vadu tikls sniedz lielaka sniedzeja [[Maskavas Corbina Telecom]]. :* Uznemuma [[EarthLink]] planots tresaja ceturksni 2007, kas ir pilniba saistits [[Philadelphia]] [[(ASV)]] ar internetu, izmantojot bezvadu sakaru kanaliem. Ta bija jabut pirmajam pilsetas metropole [[ASV]], pilniba attiecas Wi-Fi. Paredzamas izmaksas bija 20-22 dolaru menesi par piesleguma atrumu 1 Mbit / sek. Maznodrosinatam iedzivotaju [[Philadelphia]] - 12-15 dolaru menesi. Paslaik no pilsetas un apkartejo platibu centra jau ir saistiti. Pievienojiet citas jomas bus vismaz uzstadisana raiditaju. :* [[Ukrtelecom]] ar [[Ukrainu]] paredz, Wi-Fi ("CSO! Wi-Fi"), lai visam valsts pilsetam. Segums ir sadalits ne tikai pilsetu centros, lielu viesnicu, restoranus, kafejnicas, dzelzcela stacijas lidostas, bet ari biblioteka filiale [["Telecomservice"]] uc ===Bezvadu tehnologijas=== Rupnieciskai izmantosanai Wi-Fi tehnologija piedava vel ierobezots skaits razotaju. Ta ka [[Siemens Automation]] & [[Drives]] piedava Wi-Fi risinajumus saviem [[SIMATIC]] kontrolieriem atbilstigi standartam [[IEEE 802.11g]] briva ISM joslu 2,4 GHz un nodrosinot maksimalo parraides atrumu 11 Mbps. Sis tehnologijas ir galvenokart izmanto, lai kontroletu kustigu objektu noliktava logistikas, ka ari gadijumos, kad, jebkadu iemeslu del nevar novadit vadu tikla Ethernet. ===Mobilo talrunu Wi-Fi=== Dazi uzskata, ka Wi-Fi un lidzigas tehnologijas aizvietos mobilo sakaru tiklos, piemeram, GSM. Skersli sadai attistibai tuvakaja nakotne nav viesabonesanas un autentiskuma pazimes (skat. 802.1x, SIM-kartes un RADIUS), ierobezota frekvencu diapazona un loti ierobezotam skaitam Wi-Fi. Izskatas vairak pareizu salidzinasanu ar Wi-Fi standartu, ar citiem mobilo sakaru tikliem, piemeram, UMTS, CDMA un WiMAX. Tomer, Wi-Fi ir piemerota VoIP korporativajiem tikliem izmanto vai vidi SOHO. Pirmais paraugus iekartu paradijas sakuma 2000's, bet vini nonaca tirgu tikai 2005. Tad, uznemumiem, piemeram, [[Zyxel]], [[UT]] [[Starcomm]], [[Samsung]], [[Hitachi]] un daudzi citi, kas iesniegts ar tirgus VoIP Wi-Fi telefoniem "sapratigu" cenu. 2005 [[ADSL ISP]] sniedzeji saka sniegt VoIP pakalpojumus saviem klientiem (piemeram, [[Holandes]] ISP XS4All). Ja zvani, izmantojot VoIP ir loti leti un biezi vien bez maksas vispar, pakalpojumu sniedzeji var sniegt pakalpojumus [[VoIP]], bija iespeja atvert jaunu tirgu - pakalpojumi VoIP. GSM telefoni ar iebuvetu Wi-Fi iespejas, un VoIP ir sakusi tirgus un, iespejams, tas var aizstat vadu telefonu. Paslaik tiesi salidzinat Wi-Fi un mobilo sakaru tiklos ir nevieta. Talruniem, kas izmanto tikai Wi-Fi, ir loti ierobezota apmera, tapec sadu tiklu izversana ir loti darga. Tomer sadu tiklu izversana butu labakais risinajums varetu izmantot vieteja limeni, piemeram, korporativajiem tikliem. Tomer ierices, kas atbalsta vairakas normas, var veikt ieverojamu tirgus dalu. Ir verts atzimet, ka, piedaloties saja lapa parklajumu, GSM, un Wi-Fi, ekonomiski daudz izdevigak izmantot Wi-Fi, runa ar interneta telefonijas pakalpojums. Piemeram, Skype klients jau sen pastav versijas gan smartphones un plaukstdatoriem. ===Starptautiskie projekti=== Vel viens biznesa modelis ir savienot esosos tiklus jaunas. Ideja ir tada, ka lietotaji bus dala frekvencu josla, izmantojot personigo bezvadu marsrutetaju, kas aprikots ar ipasu programmaturu. Piemeram [[FON]] - [[Spanijas sabiedriba]], kas dibinata 2005.gada novembri. Kopiena tagad ir vairak neka 1 miljons lietotaju [[Eiropa]], [[Azija]] un [[Amerika]], un strauji pieaug. Dalibnieki ir iedaliti tris kategorijas: Linus - nodrosinat brivu piekluvi internetam, bills - pardot savu frekvencu diapazonu, aliens - izmantojot piekluvi, izmantojot bills. Tadejadi sistema ir lidziga peering pakalpojumiem. Neskatoties uz to, ka FON sanem finansialu atbalstu no uznemumiem, piemeram, Google un Skype, bet ar laiku tas bus skaidrs, vai si ideja tiesam strada. Tiesi tagad sis pakalpojums ir tris galvenas problemas. Pirmais ir tas, ka projektu no sakotnejas stadijas pareja parasti prasa lielaku uzmanibu no sabiedribas un plassazinas lidzekliem. Viens ir ari apsvert to, ka piekluve jusu tiessaistes kanala citam personam var but ierobezota ar jusu vienosanos ar savu [[ISP]]. Tadel, interneta pakalpojumu sniedzeji centisies, lai aizsargatu savas intereses. Tas pats, iespejams, tiks ierakstu kompanijam, kas ir pret brivu izplatisanu. [[Krievija]], galveno [[RP FON]] kopienas summu, kas atrodas [[Maskavas regiona]] (sk. karti). Izraelas sabiedriba ir izveidojusi vienotu tikla Wi-Fi socialas orientacijas ,ar iespeju meklet Wi-Fi tikliem un starp lietotajiem komunikaciju. Programmu un visa sistema tika izveidota saskana ar [[Dr Vardy]], viens no mirabilis dibinatajiem, vadiba un protokols [[ICQ]]. <ref name="">{{cite web | author = | authorlink = | datepublished = | url = http://wefi.com/about/founders.php | title = WeFi > Founders | format = | work = | publisher = | accessdate = 2010-04-22 | lang = en | description = }}</ref>. ==Bezmaksas interneta piekluve, izmantojot Wi-Fi== Neatkarigi no sakotnejiem merkiem (lai piesaistitu klientus, radot papildus iekartu vai tiru [[altruismu]]) visa pasaule un [[Krievija]], taja skaita arvien vairak bezmaksas hot spotu, kur var pieklut popularakajiem globalaja tikla (interneta) par brivu. Tas varetu but galvenajiem transporta mezgliem, kur var savienot sevi automatiski, un krogos, kur pieslegties karti lugt tiksanos ar personalu, un pat tikai uz pilsetas ainavu, kas ir pastaviga vieta, kur cilveki pulcejas teritorija. ==Wi-Fi & Software== :[[OS saime BSD]] ([[FreeBSD, NetBSD, OpenBSD]]) var darboties ar lielako dalu adapteri kops 1998. Vaditajiem mikroshemu [[Atheros]], [[Prism]], [[Harris]] / [[Intersil]] un [[Aironet]] (no attiecigajam razotaju un Wi-Fi iericem) parasti ietver BSD OS, jo 3 versiju. [[3.7 OpenBSD]], ta ietver daudz vaditajiem bezvadu mikroshemu, tostarp [[RealTek RTL8180L]], [[Ralink RT25x0]], [[Atmel AT76C50x]] un [[Intel 2100]] un [[2200BG/2225BG/2915ABG]]. Sakara ar so daleji izdevas atrisinat problemu trukuma atvertas vaditajiem bezvadu skaidas OpenBSD. Varbut dazi draiveri tiek istenoti citu BSD balstitas sistemas var parvietot, ja tas nav vel noteikta. [[Ndiswrapper]] pieejams ari [[FreeBSD]]. :[[Mac OS]]. [[Adapteri Apple]] atbalstija ar [[Mac OS 9]], kuru izlaida 1999. Kops 2006, visas galddatoros un klepjdatoros [[Apple Inc]] (Ka ari velak telefoni [[iPhone]], [[iPod Touch atskanotaji]] un [[Tablet PC IPad]]) nominali aprikoti ar adapteriem, Wi-Fi, Wi-Fi tikls tagad ir optimalakais risinajums, lai [[Apple]] datu parraidei, un pilniba atbalsta [[Mac OS X]]. Iespejams, veids adapteri datoru ka piekluves punktu, kas lauj saistit [[Macintosh]] datoriem ar bezvadu tikliem, ja nav infrastrukturas. [[Darwin]] un [[Mac OS X]], gan parklajas ar [[BSD]], ir sava unikala istenosanu Wi-Fi. :Linux: Sakot ar versiju 2.6, atbalsts daziem Wi-Fi iericem paradijas tiesi kodola [[Linux]]. Atbalsts mikroshemas [[Orinoco]], [[Prism]], [[Aironet]], [[Atmel]], [[Ralink]] ir ieklauts magistralem kodolu, cipi [[ADMtek]] un [[Realtek RTL8180L]] atbalsta gan patentetu autovaditaju no razotajiem, un sabiedribas, raksta kopienai. [[Intel Calexico]] atbalsta open source draiveri pieejami [[SourceForge.net]]. [[Atheros]] atbalsta atverta pirmkoda projektos. Atbalstu attieciba uz citam bezvadu iericem ir pieejama, izmantojot atklatas vaditaja [[Ndiswrapper]], kas lauj Linux sistemas, kas darbojas datoros ar arhitekturu [[Intel x86]], "iesainosana" vaditaja razotajs [[Microsoft Windows]] tiesai izmantosanai. Zinams vismaz viens komerciala istenosanu so ideju. [[FSF]] ir izveidojusi sarakstu ar ieteicamo kartes, vairak informacijas var atrast [[Linux bezvadu]]. :Tur ir diezgan liels skaits Linux bazes firmware bezvadu marsrutetaju, kas licenceti saskana ar [[GNU GPL]]. Tie ietver ta saukto "[[firmware no Olegs]]», [[FreeWRT]], [[OpenWRT]], [[X-WRT]], [[DD-WRT]], utt Parasti vini atbalsta daudz vairak iespejas neka sakotneja [[firmware]]. Nepieciesamie pakalpojumi ir viegli pievienot, uzstadot attiecigas paketes. Sarakstu atbalstito iericu nemitigi pieaug. :Ar [[Microsoft Windows]] saimes operetajsistemas atbalsta Wi-Fi ir paredzeta, atkariba no versijas, vai ari vaditajiem, kuru kvalitate ir atkariga no pakalpojumu sniedzeja, vai ar loti [[Windows]]. :[[Early versijas Windows]], piemeram, [[Windows 2000]] un agrak nesatur iebuvetu instrumenti konfiguracijas un parvaldibu, un situacija ir atkariga no aparaturas razotaja. :[[Microsoft Windows XP]] atbalsta konfiguraciju bezvadu iericem. Un, lai gan tas sakotneja redakcija bija ieklauts diezgan vaja atbalstu, tas ir ieverojami uzlabota ar atbrivosanu [[Service Pack 2]], bet ar atbrivosanu [[Service Pack 3]] ir papildinats atbalsta [[WPA2]]. :[[Microsoft Windows Vista]] ir uzlabojies, salidzinot ar [[Windows XP]] atbalstu Wi-Fi. :[[Microsoft Windows 7]] atbalsta visus pasreizejos laika tas atbrivosanas bezvadu iericem un sifresanas protokolus. Starp citu [[Windows 7]] radija iespeju izveidot virtualo adapteri Wi-Fi, kas teoretiski nav savienojumu ar Wi-Fi tiklu un vairakiem uzreiz. Prakse, [[Windows 7]] atbalsta tadu tikai viena virtualo adapteri, ar nosacijumu, rakstot pasutijuma autovaditaji. Tas var noderet, izmantojot datoru vieteja Wi-Fi tiklu un, vienlaikus, Wi-Fi tiklu savienojums ar internetu.'