Вей, ветерок! (песня)

Вей, ветерок! (лив. Pūgõ tūļ, латыш. Pūt vējiņi) — древняя ливская^[1] свадебная песня, появившиеся у даугавских ливов в Видземе. В Латвии песня «Вей, ветерок!» считается народной латышской и входит в число самых популярных песен Латвии^[2]^[3]. Песня хорошо известна также в Эстонии. Текст песни Вей, ветерок! был впервые опубликован Густавом фон Бергманом в 1807 году, а мелодия песни была опубликована Янисом Цимзе в 1872 году.

Текст песни

Pūgõ, tūļ, ja ajā laijõ,

Ajā mīnda Kurāmōl!
Kurmōnikād minnõn tȭitist
Eņtš tidārõd jovājist.

Tȭitõs Tȭitist, bet ist āndat,
Kītist mīnda jūojizõks,
Kītist mīnda sūr jūojizõks,
Ibīz ailijizõks ka.

Kīngan rō ma jarā jūond um,
Kīngan ibīz ailõn mōz?
Īž eņtš rōdõ jūob ma krūogõs,
Īž eņtš ibīst ailõb ma.

Pōlaks, pallõs, krūogõnikā,
Tūo sa vȯltõ vȭlga pǟl!
Tulāb sigž ja kazāb vȯddõrz,
Ma sin gūodig aizmaksāb.

Tulāb sigž, ma võtāb nāista,
Kutsūb sīnda kōznigiz,
Jūom kuolm päuvõ kōznigidi,
Panūksnikād daņtšõgõd.

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,

Aizdzen mani Kurzemē.
Kurzemniece man solīja
Sav' meitiņu malējiņ'.

Solīt sola, bet nedeva,
Teic man lielu dzērājiņ',
Teic man lielu dzērājiņu,
Kumeliņa skrējējiņ'.

Kuru krogu es izdzēru,
Kam noskrēju kumeliņ'?
Pats par savu naudu dzēru,
Pats skrēj' savu kumeliņ'.

Pats paņēmu līgaviņu,
Tēvam, mātei nezinot.
Pūt, vējiņi, nostājiesi,
Ļauj ievāmi noziedēt,

Jājat, tautas, pagaidati,
Ļaujat pūru pielocīt.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē.